QUOTE : Tu sāki rakstīt vēstuli; izrādījās, ka tā ir mīlestības vēstule, patiesa un pārāk gara. Tu rakstīji, ka tavās domās viņš ir vienīgais avots, no kā tu esi guvusi prieku un drosmi, ka domāt par nākotni bez viņa ir nepanesami.<br /><br />(...)<br /><br />Tad tu vienkārši ļāvi sev vaļu, rakstot visu, ko jūti, jo zināji, ka vēstuli nekad nenosūtīsi, tev trūka drosmes atklāt sevi. Cita aiz citas rindojas muļķīgas frāzes. Tas vairs nebija svarīgi. Citāti no mīlestības dzejoļiem, no dziesmām, kuru saturs kļuvis nozīmīgs. Noraugoties, kā vēstule sadeg, tu izjuti savādu, spēcīgu cerību, ka tās iznīcināšana kaut kā izskaidros realitāti, kas tajā mēģināta aprakstīt. Tu brīnījies kāpēc esi tik ilgi to rakstījusi.