" Ar maigumu, par kuru reizēm kauns
Un kas nemaz nav pieņemts vīru dabā,
Un kuru nepazīst, kas vēl ir jauns.
Ar maigumu, par kuru reizēm kauns,
Ir pilna kreisā roka man un labā.
Jo cilvēks jauns ir tā kā gribīgs fauns,
Kam visas puķes uzzied tikai nabā.
Ak, tik daudz maiguma, ka reizēm kauns,
Kas nav nemaz tā pieņemts vīru dabā. "

― Imants Ziedonis , Kā laiku un telpu, un bezgalību..