" Jo tās ir lamatas – domāt, ka esam pietauvoti. Mēs pieņemam lēmumus, ņemam kredītus, uzņemamies saistības un vēl arī kādu risku. Mēs pērkam mājas, liekam bēbīšus rozā istabās un guļam apskāvušies katru nakti. Mēs apbrīnojam šo… Kā īsti mēs teicām? Šo līdzzinību. Jā, tā mēs teicām, kad bijām laimīgi. Vai mazliet nelaimīgi… Tās ir lamatas – domāt, ka mums ir tiesības būt laimīgiem. Vientiešiem, kādi mēs esam. Pietiekami naivi, lai kaut sekundi iedomātos, ka spējam virzīt savu dzīves straumi. Mūsu dzīves straume nepakļaujas kontrolei, bet nekas briesmīgs tas nav. Tai nav lielas nozīmes… "

― Anna Gavalda , Someone I Loved (Je l'aimais)